150 miljardu un 160 miljardu eiro skaitļi, izskaidroti
Divi skaitļi, viena lieta
Abi skaitļi nāk no Komisijas un apraksta vienu un to pašu priekšlikumu. Neviens no tiem nav "tas īstais" skaitlis: šajā lapā ir norādīts, kurš ir kurš, nevis izvēlēts viens no tiem.
Līdz 150 miljardiem eiro gadā
Komisijas paziņojums presei, 2025. gada 19. novembris
Skaitlis, kas minēts paziņojumā presei, kurā tiek izziņota digitālā pakete: European Business Wallets varētu atbrīvot uzņēmumiem ietaupījumus līdz 150 miljardiem eiro gadā.[3]
Vismaz 160 miljardi eiro gadā
Komisijas politikas lapa Shaping Europe's digital future
Skaitlis, kas minēts pašas Komisijas politikas lapā par European Business Wallets: plaši izmantojot, ES uzņēmumu gada ietaupījumi varētu sasniegt vismaz 160 miljardus eiro.[2]
Ko šie skaitļi apzīmē
Abi skaitļi ir Komisijas aplēses par to, cik daudz uzņēmumi un publiskā sektora struktūras varētu ietaupīt, ja European Business Wallet tiktu pieņemta un izmantota, nevis garantēts rezultāts. Tie iegūti, modelējot administratīvo laiku un izmaksas, kas pašlaik tiek tērētas identifikācijai, dokumentu apmaiņai, atbilstības pārbaudēm, uzskaitei un pārrobežu koordinācijai, un aplēšot, cik daudz no tā tiktu novērsts, ja šī mijiedarbība pārietu uz kopīgu digitālo maku.[12]
Pieņēmumi un sadalījums
Komisijas atbalsta dienestu darba dokumentā aplēse ir izklāstīta kā diapazons atkarībā no tā, cik uzņēmumu faktiski pieņems un izmantos Maku, nevis kā viens skaitlis. Tiek pieņemts, ka publiskā sektora struktūras vienmēr sasniedz 100% ieviešanas līmeni, jo priekšlikums tām uzliktu pienākumu pieņemt Maku.[12]
- Aptuveni 10%: uzņēmumi, kas jau tirgojas pārrobežu tirgos un intensīvi izmanto digitālos rīkus.
- 33%: viena trešdaļa uzņēmumu, slieksnis, kas izmantots Komisijas 2021. gada ietekmes novērtējumā.
- 50%: puse no visiem uzņēmumiem.
- 75%: Komisijas reālistiskais augšējais mērķis, kas atbilst nozares vērienam attiecībā uz ieviešanu līdz 2030. gadam.
- 100%: teorētisks maksimums, kad Maku izmanto katrs uzņēmums un publiskā struktūra.
Pieņemot 75% ieviešanas līmeni, darba dokumentā tiek lēsts, ka maksimālais gada tiešais ieguvums ir aptuveni 169 miljardi eiro gadā, no kuriem aptuveni 14 miljardi eiro paredzēti publiskajām struktūrām un aptuveni 155 miljardi eiro uzņēmumiem. Pie 100% ieviešanas šis maksimums pieaug līdz aptuveni 225 miljardiem eiro gadā. Neviens no šiem modelētajiem skaitļiem nav ne 150 miljardu eiro, ne 160 miljardu eiro galvenais skaitlis: tie ir minēti paziņojumā presei un politikas lapā, nevis šajā sadalījumā.[12]
Ietaupījumi tiek modelēti piecās administratīvo darbību kategorijās: to personu identificēšana un pilnvarošana, kuras rīkojas uzņēmuma vārdā, dokumentu un informācijas apmaiņa, atbilstība un pārbaude, uzskaite un datu pārvaldība, kā arī pārrobežu koordinācija starp iestādēm.[12]
Kāpēc šie divi skaitļi var atšķirties
Pašas Komisijas dokumentos nav paskaidrots, kāpēc paziņojumā presei minēti 150 miljardi eiro, bet politikas lapā - vismaz 160 miljardi eiro. Atbalsta darba dokumenta modelēšana savukārt sniedz vēl citus skaitļus - aptuveni 169 miljardus eiro pie 75% ieviešanas un aptuveni 225 miljardus eiro pie pilnīgas ieviešanas, tāpēc neviens no trim avotiem savstarpēji nesaskan. Šajā lapā skaitļi ir norādīti tā, kā tie publicēti, nevis izvēlēts viens no tiem vai minēts, kāpēc tie atšķiras.