Padomes nostāja

Ko Padome mainīja European Business Wallet priekšlikumā

Padome 2026. gada 9. jūnijā pieņēma savu vispārējo pieeju, proti, sarunu nostāju, par ierosināto regulu, ar ko izveido European Business Wallets. Šajā lapā šis teksts pa pantiem ir salīdzināts ar Komisijas priekšlikumu COM(2025) 838.[6][1]

Padomes teksts

Padomes paziņojumā presei tās vispārējā pieeja ir saistīta ar Padomes dokumentu ST 7659/26, kas ir prezidentvalsts Kipras 2026. gada 22. maija piezīme Pastāvīgo pārstāvju komitejai. Tās pielikumā ir izklāstīta visa regula: papildinājumi Komisijas priekšlikumam ir iezīmēti treknrakstā, bet svītrojumi ir pārsvītroti.[6][13]

Tālāk esošajā tabulā ir aplūkotas būtiskās izmaiņas. Tajā nav iekļauti redakcionālie grozījumi, ko arī veica prezidentvalsts, piemēram, precizēti formulējumi un pārnumurētas savstarpējās atsauces, un tā neaptver apsvērumus un pielikumu.[13]

Padomes pašas kopsavilkums

Paziņojumā presei Padome izcēla piecas izmaiņas:

Sadarbspēja: makiem būtu jāpapildina, nevis jāaizstāj esošās valstu sistēmas starp uzņēmumiem un starp uzņēmumiem un valsts pārvaldi.[6]
Līdzvērtība: ar maku veiktajām darbībām saglabājas juridiskā līdzvērtība papīra formai, taču valstu administratīvās un procesuālās prasības joprojām ir piemērojamas.[6]
Pilnvarojumi: atļauju sistēma nav paredzēta, lai ietekmētu pilnvaras vai likumiskus pilnvarojumus saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem.[6]
Nodrošinātāji: augstāks slieksnis, lai kļūtu par maku nodrošinātāju, īstenošanas akti par dokumentiem, kas pieteikuma iesniedzējiem jāiesniedz, un spēcīgāka loma valstu uzraudzības iestādēm, ja nodrošinātājs sistēmiski neievēro prasības.[6]
Termiņi: līdz 60 dienām 30 dienu vietā, lai uzraudzības iestādes izskatītu nodrošinātāja pieteikumu, un termiņi ir sagrupēti un racionalizēti.[6]

Darbības joma un tiesiskās sekas

Pants	Komisijas priekšlikums	Padomes vispārējā pieeja
2. pants Darbības joma	Regula neskartu sistēmas, ko Savienības tiesību akti paredz dokumentu un datu apmaiņai starp kompetentajām iestādēm.[1]	Tā neskartu arī valsts tiesību aktos paredzētās sistēmas un neskartu dalībvalstu rīcību sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības un aizsardzības jomā.[13]
3. pants Definīcijas	Maku īpašnieki piešķirtu „pilnvarojumus” „pilnvarotajiem pārstāvjiem”. Saimnieciskās darbības subjekts būtu jebkura fiziska vai juridiska persona vai to grupa, kas darbojas komerciālā vai profesionālā statusā.[1]	Pilnvarojumus un pilnvarotos pārstāvjus aizstāj ar „atļaujām”, ko īpašnieks piešķir maka lietotājiem noteiktu darbību veikšanai norīkotā makā. Saimnieciskās darbības subjekta definīcijā būtu minētas sabiedrības, personālsabiedrības, nodibinājumi, biedrības, individuālie komersanti un pašnodarbinātas personas.[13]
4. pants Līdzvērtības princips	Darbībai, kas veikta ar jebkuru no 5. panta 1. punktā minētajām pamatfunkcijām, būtu tādas pašas tiesiskās sekas kā tai pašai darbībai, kas veikta klātienē, papīra formā vai ar citiem atbilstīgiem līdzekļiem.[1]	Līdzvērtība attiektos uz kvalificētajiem uzticības pakalpojumiem, kas ir daļa no šīm funkcijām, un aptvertu arī maka lietotājus, kuriem piešķirtas atļaujas. Jauns punkts paredz, ka esošās ES vai valstu prasības attiecībā uz elektroniskajiem formātiem administratīvajās procedūrās joprojām ir piemērojamas.[13]

Ko darītu maks

Pants	Komisijas priekšlikums	Padomes vispārējā pieeja
5. pants Pamatfunkcijas	Īpašnieki varētu atļaut vairākiem lietotājiem darboties ar savu maku, pārvaldīt un atsaukt šīs atļaujas un eksportēt savus datus.[1]	Atļaujas, tostarp ar lomām saistītās, neskartu nevienu pilnvaru vai likumisku pilnvarojumu. Īpašnieki varētu arī importēt savus datus, lai varētu pāriet pie cita maku nodrošinātāja.[13]
6. pants Tehniskie parametri	Īpašnieks tiktu reģistrēts attālināti ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, izmantojot elektronisko identifikāciju ar uzticamības līmeni „būtisks” vai „augsts”.[1]	Reģistrācija notiktu ar likumiskā pārstāvja vai citas personas, kas ir likumīgi pilnvarota to veikt, starpniecību, izmantojot elektronisko identifikāciju ar uzticamības līmeni „augsts”. Nodrošinātājiem arī būtu jāpiešķir publiskā sektora struktūrām, kurām nav maka, unikāla digitālā adrese kā atsevišķs pakalpojums un jānodrošina maku piekļūstamība personām ar invaliditāti.[13]

Kas varētu nodrošināt maku

Pants	Komisijas priekšlikums	Padomes vispārējā pieeja
7. pants Prasības nodrošinātājiem	Nodrošinātājiem būtu jāatbilst eIDAS regulas 19.a panta prasībām, izņemot kvalificētus uzticības pakalpojumu sniedzējus, kuri būtu atbrīvoti.[1]	Atbrīvojums kvalificētiem uzticības pakalpojumu sniedzējiem ir svītrots. Astoņu mēnešu laikā pēc stāšanās spēkā Komisija pieņemtu īstenošanas aktu par to, kā novērtēt, vai nodrošinātājs rada risku Savienības drošībai, tostarp trešās valsts kontroles dēļ. Nodrošinātāji uzturētu aktuālu riska novērtējumu un atjauninātu savu pašnovērtējumu ik pēc 24 mēnešiem vai agrāk pēc būtiska incidenta vai būtiskām izmaiņām.[13]
11. pants Kļūšana par nodrošinātāju	Topošais nodrošinātājs iesniegtu paziņojumu savai uzraudzības iestādei kopā ar atbilstības deklarāciju. Iestādei būtu 30 dienas izskatīšanai; ja tā šajā laikā nesniegtu atbildi pēc būtības, paziņojums tiktu uzskatīts par pilnīgu. Kvalificēti uzticības pakalpojumu sniedzēji izskatīšanai netiktu pakļauti.[1]	Paziņojums kļūst par atļaujas pieteikumu, ko pamato pašnovērtējuma ziņojums un riska novērtējums; esošos eIDAS atbilstības novērtēšanas ziņojumus varētu izmantot atkārtoti. Izskatīšanas termiņš būtu 60 dienas, un klusēšana vairs netiktu uzskatīta par apstiprinājumu: iestādei būtu jāpaskaidro kavēšanās un jāpabeidz izskatīšana ne vēlāk kā 20 papildu dienu laikā. Paātrinātā kārtība kvalificētiem uzticības pakalpojumu sniedzējiem ir svītrota.[13]
12. pants Nodrošinātāju saraksts	Uzraudzības iestādes par izmaiņām ziņotu Komisijai 24 stundu laikā.[1]	3 darbdienu laikā. Komisija divu darbdienu laikā iekļautu atļauju saņēmušu nodrošinātāju savā sarakstā vai svītrotu no tā prasībām neatbilstošu nodrošinātāju.[13]

Identifikācija un Eiropas digitālais direktorijs

Pants	Komisijas priekšlikums	Padomes vispārējā pieeja
8. pants Īpašnieku identifikācijas dati	Komisija varētu pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka prasības īpašnieku identifikācijas datiem, bet tai tas nebūtu obligāti jādara.[1]	Komisijai tie būtu jāpieņem viena gada laikā pēc stāšanās spēkā. Dalībvalstis varētu arī paziņot starpnieka platformu, kas darbojas to autentisko avotu vārdā.[13]
9. pants Unikālie identifikatori	Īpašnieks, kuram nav Eiropas unikālā identifikatora, saņemtu unikālu identifikatoru, kas izveidots saskaņā ar īstenošanas aktu.[1]	Šis identifikators tiktu izveidots pēc pieprasījuma vai tad, kad īpašniekam tiek nodrošināts maks.[13]
10. pants Eiropas digitālais direktorijs	Direktorijam varētu piekļūt tikai maku īpašnieki, viņu pilnvarotie pārstāvji un maku nodrošinātāji. Nodrošinātāji paziņotu par izmaiņām vienas darbdienas laikā.[1]	Nosaka obligātos minimālos ierakstus (oficiālais nosaukums, unikālais identifikators, digitālā adrese, iedibināšanas valsts), pievieno publiskā sektora struktūras, kurām nav maka, paver piekļuvi dalībvalstu iestādēm un prasa nodrošinātājiem pārbaudīt informāciju par īpašniekiem vismaz reizi 72 stundās.[13]

Uzraudzība un sankcijas

Pants	Komisijas priekšlikums	Padomes vispārējā pieeja
13. pants Uzraudzība	Uzraudzības iestādes, kas jau izraudzītas saskaņā ar eIDAS, uzraudzītu maku nodrošinātājus un varētu svītrot no saraksta prasībām neatbilstošos. Ja valsts iestāde nerīkotos, Komisija varētu pieņemt īstenošanas aktus ar korektīviem pasākumiem, tostarp pagaidu apturēšanu.[1]	Katra dalībvalsts izraudzītos kompetento iestādi, jaunu vai esošu, vai, savstarpēji vienojoties, citas dalībvalsts iestādi. Uzraudzības iestādes paziņotu Komisijai par neatbilstību, nevis pašas svītrotu nodrošinātājus. Komisija varētu iejaukties tikai sistemātiskas neatbilstības gadījumā, kopā ar uzraudzības iestādi, un ar lēmumu uz laiku apturēt nodrošinātāja darbību pēc tam, kad tam dota iespēja situāciju labot. Dalībvalstis varētu izlemt, vai naudas sodi attiecas uz valsts publiskajām iestādēm; maksimālā robeža 2% apmērā no pasaules gada apgrozījuma nemainās.[13]
15. pants Savienības subjektu uzraudzība	Komisija uzraudzītu jebkuru Savienības subjektu, kas nodrošina makus.[1]	Komisija, rīkojoties pilnīgi neatkarīgi, uzraudzītu Savienības subjektus, izņemot Savienības iestādes.[13]

Publiskā sektora struktūras

Pants	Komisijas priekšlikums	Padomes vispārējā pieeja
16. pants Publiskā sektora struktūru pienākumi	24 mēnešus pēc stāšanās spēkā publiskā sektora struktūrām būtu jāļauj uzņēmumiem ar maka palīdzību identificēties, parakstīt vai zīmogot, iesniegt dokumentus un nosūtīt vai saņemt paziņojumus. Dokumentiem un paziņojumiem tām būtu vajadzīgs savs maks ar kvalificētu elektronisko reģistrēto piegādi. Līdz 36 mēnešiem pēc stāšanās spēkā tā vietā varētu izmantot esošās alternatīvas.[1]	Noteiktais termiņš, prasība turēt maku un atkāpe ir svītrota. Dalībvalstis veiktu atbilstošus organizatoriskus un tehniskus pasākumus, un pienākums būtu piemērojams divus gadus pēc tam, kad sāk piemērot pēdējos īstenošanas aktus (skatīt 22. pantu).[13]

Trešās valstis

Pants	Komisijas priekšlikums	Padomes vispārējā pieeja
17. pants Trešo valstu maki	Komisija pēc novērtējuma varētu atzīt trešo valstu makus vai satvarus par līdzvērtīgiem, ja tie ir sadarbspējīgi ar eIDAS uzticamības satvaru.[1]	Tiem būtu vajadzīgs arī līdzvērtīgs drošības līmenis, un novērtējumā būtu jāņem vērā vismaz datu aizsardzība, kiberdrošība un neatkarība no augsta riska valdību kontroles.[13]
18. pants Uzņēmumi ārpus Savienības	Dalībvalstis sadarbotos, lai neviens ārpus Savienības iedibināts uzņēmums nesaņemtu vairāk nekā vienu identifikācijas datu kopu.[1]	To darītu valstu uzraudzības iestādes, kas šim nolūkam varētu izmantot Eiropas digitālo direktoriju. Tiktu verificēta arī tā pārstāvja identitāte, kurš veic reģistrāciju.[13]

Pārskatīšana un termiņi

Pants	Komisijas priekšlikums	Padomes vispārējā pieeja
21. pants Izvērtēšana un pārskatīšana	Komisija sniegtu ziņojumu par regulu trīs gadus pēc stāšanās spēkā.[1]	Piecus gadus pēc stāšanās spēkā, un ziņojums aptvertu laika un izmaksu ietaupījumus, ja dati ir pieejami, ieviešanas līmeni un īpašu novērtējumu par ietekmi uz mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.[13]
22. pants Stāšanās spēkā un piemērošana	Regula būtu piemērojama vienu gadu pēc stāšanās spēkā.[1]	Dažus noteikumus, tostarp par īstenošanas aktiem un uzraudzību, piemērotu no stāšanās spēkā, lielāko daļu regulas vienu gadu pēc tam, kad sāk piemērot pēdējo no uzskaitītajiem īstenošanas aktiem, un 16. pantu divus gadus pēc tam. Lielākā daļa īstenošanas aktu būtu jāpieņem viena gada laikā pēc stāšanās spēkā. Neviens no šiem datumiem nav zināms, jo regula nav pieņemta.[13]

Un kā ir ar Eiropas Parlamentu?

Parlaments vēl nav pieņēmis savu nostāju. Tā atbildīgā komiteja ITRE 2026. gada 10. septembrī nobalsoja par sava ziņojuma pieņemšanu un iestāžu sarunu sākšanu, un ziņojums (A10-0240/2026) 2026. gada 23. septembrī tika iesniegts plenārsesijai. Parlamenta procedūras lietā norādīts, ka tiek gaidīta Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā.[4]

Šajā lapā ir salīdzināts tikai Padomes teksts. Parlamenta izmaiņas tiktu pievienotas blakus, tiklīdz Parlaments būs pieņēmis savu nostāju. Skatīt, kur lieta pašlaik atrodas

Nodrošina CredencoSkatīt visus avotus, uz kuriem atsaucas šī lapa →